Reglaments
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. KOMERCSTRĪDU ŠĶĪRĒJTIESA (turpmāk tekstā – šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuru izveidojusi biedrība “Alternative Dispute Resolution”, reģistrācijas numurs 40008237855, mājaslapa: www.komerctiesa.lv, un kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, nolikumu, reglamentu un pušu vienošanos.
1.2 Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ja vien nav iecelts par šķīrējtiesnesi attiecīgajā procesā, pats strīdus nešķir un nav tiesīgs iejaukties strīdu izšķiršanā.
1.3 Gadījumos, kad šķīrējtiesas priekšsēdētājs prombūtnes, veselības stāvokļa, iecelšanas par šķīrējtiesnesi vai jebkādu citu iemeslu dēļ nevar pildīt reglamenta 1.2.punktā norādītos pienākumus, tos viņa vietā pilda šķīrējtiesas kancelejas vadītājs, kuram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kādas reglamentā noteiktas šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
1.4 Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
1.4.1 kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
1.4.2 kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
1.4.3 kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
1.4.4 par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
1.4.5 par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
1.4.6 par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
1.4.7 starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
1.4.8 par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
1.5 Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.
§II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
2. Šķīrējtiesas līgums
2.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
2.2. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
2.3. Šķīrējtiesas līgumu kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds.
2.4. Par rakstveida līgumu uzskatāma vienošanās, kas noslēgta pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
2.5. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību KOMERCSTRĪDU šķīrējtiesā, un ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
2.6. Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, šķīrējtiesas procesa norises vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
2.7. Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
2.8. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
2.9. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
2.10. Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
2.11. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
2.12. Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma 19. un 25.pantu un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulu (EK) Nr.593/2008.
3.Strīda pakļautība
3.1. Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Šķīrējtiesas likumu un reglamenta 1.4.punktu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
3.2. Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
3.3. Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot galīgo nolēmumu strīdā.
3.4. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
3.5. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
3.6.Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
3.7. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pilnībā vai kādā tā daļā.
3.8. Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
4. Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas
4.1. Prasītājs ir tiesīgs lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
5. Termiņi
5.1. Procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot likuma un reglamenta noteikumus.
5.2. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
5.3. Atsevišķos gadījumos, ja šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas priekšsēdētājs) to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas vai kādas no pusēm lūguma var pagarināt noteiktos termiņus.
5.4. Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas priekšsēdētājs), ja uzskata to par lietderīgu un atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, var lemt par noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.
5.5. Ieinteresētās puses pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
6. Korespondence
6.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā.
6.2. Fiziskajai personai minētos dokumentus nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.
6.3. Minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā šķīrējtiesa nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
6.4. Minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas
6.5. Par dokumentiem, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa pārējiem lietas dalībniekiem paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
7. Konfidencialitāte
7.1. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja vien puses nav vienojušās citādi.
7.2. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
7.3. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas priekšsēdētāju un tehniskajiem darbiniekiem.
8. Šķīrējtiesas procesa kārtība
8.1. Pusēm ir tiesības likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
8.2. Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem
8.4. Ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
8.5. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
9. Strīda izšķiršanas vieta
9.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
9.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, šķīrējtiesas procesa norises vieta ir šķīrējtiesas atrašanās vieta, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt citu šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus.
9.3. Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
9.4. Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu, kas nav šķīrējtiesas atrašanās vieta, pusēm ir pienākums nodrošināt šīs vietas pieejamību šķīrējtiesas procesam. Ja šķīrējtiesas procesa vieta, par kuru puses vienojušās, ir ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
10. Šķīrējtiesas valoda
10.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu.
10.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības noteikt citu valodu par šķīrējtiesas procesa valodu.
10.3. Ja puses vienojušās par procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, var tikt pieaicināts tulks.
10.4. Ja tulku pieaicina šķīrējtiesa, tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr.2 noteikumus.
10.5. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process.
11. Pārstāvība
11.1. Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.
11.2. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
11.3. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
11.3.1. kura nav sasniegusi pilngadību;
11.3.2. kurai nodibināta aizgādnība;
11.3.3. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
11.3.4. kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
11.3.5. kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
11.3.6. kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
11.4. Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai.
11.5. Konstatējot minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
11.6. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
12. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
12.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2.
12.2. Ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas ir tiesvedības maksa, kā arī maksa par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksa par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
12.3. Iesniedzot prasības pieteikumu šķīrējtiesā, prasītājam šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 norādītajā bankas kontā jāiemaksā tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorārs.
12.4. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
12.5. Maksu par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksu par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu pieteikušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
12.6. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti un ekspertīze noteikta tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem vai garantē šo izdevumu apmaksu pakalpojumu sniedzējiem un garantija ir pieņemta.
12.7. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
12.8. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
13. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
13.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības iesniegšanas brīdi.
13.2. Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas priekšsēdētājam šķīrējtiesas atrašanās vietā.
14. Prasības pieteikums
14.1. Prasības pieteikumā norāda:
14.1.1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu; juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
14.1.2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu; juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
14.1.3. ja prasību ceļ pārstāvis, – prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
14.1.4. prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
14.1.5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
14.1.6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
14.1.7. prasītāja prasījumus;
14.1.8. pievienoto dokumentu sarakstu;
14.1.9. no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;
14.1.10. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
14.2. Prasības pieteikumam pievieno:
14.2.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā radies strīds;
14.2.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;
14.2.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
14.2.4. prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;
14.2.5. dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu – ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
15. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu
15.1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 17.punkta noteikumiem iesniegt atsauksmi uz prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
16. Trūkumu novēršana, pieteikuma atstāšana izskatīšanas
16.1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
16.2. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.
17. Atsauksme uz prasību
17.1. Ja puses nav vienojušās par atsauksmes sniegšanas termiņu, atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
17.2 Atbildētājs savā atsauksmē norāda:
17.2.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
17.2.2. savus iebildumus pret prasību;
17.2.3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
17.2.4. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā,
17.2.5. savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
17.2.6. Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti, uz kuriem atbildētājs atsaucas savā atsauksmē.
17.3. Atsauksmei jāpievieno atsauksmes noraksti pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem.
18. Pretprasība
18.1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
18.2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā ar norakstiem pārējiem lietas dalībniekiem. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgiem noteikumiem.
18.3. Puses var vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību.
18.4. Ja puses nav vienojušās par citu pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
18.5. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar reglamenta 5.punktu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
18.6. Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
18.7. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
19. Šķīrējtiesneši
19.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šķīrējtiesas reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
19.2. Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1). Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir rakstveidā piekrituši būt šķīrējtiesnešu sarakstā.
19.3. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam. Savā darbībā un lēmumu pieņemšanā šķīrējtiesnesis ir objektīvs un neatkarīgs.
20. Šķīrējtiesnešu skaits
20.1. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.
20.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.
20.3. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.
20.4. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.
21. Šķīrējtiesnešu iecelšana
21.1. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
21.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.
21.3. Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.
21.4. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 15.punktā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.
21.5. Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
21.6. Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar reglamenta 20.punktu, prasītājs, iesniedzot prasību, norāda tā izvēlēto šķīrējtiesnesi.
21.7. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 15.punktā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.
21.8. Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
21.9. Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
21.10. Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
21.11. Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
21.12. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
21.13. Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
21.14. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likumam un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.
22. Šķīrējtiesneša atcelšana.
22.1. Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
23. Šķīrējtiesneša noraidīšanas pamati
23.1. Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
23.2. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:
23.2.1 viņš ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses,
23.2.2 viņš ir bijis radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem,
23.2.3 viņš ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir šķīrējtiesas sastāvā, kas izskata strīdu,
23.2.4 viņš ir darba tiesiskajā attiecībās ar kādu, no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei,
23.2.5 viņš vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā,
23.2.6 viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām vai prasībām, par kurām puses ir vienojušās,
23.2.7 pastāv citi apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
23.2.8 Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināma pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
24. Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība
24.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
24.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, tajā norādot kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
24.3. Šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā jāizlemj, vai pieņemt viņam pieteikto noraidījumu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
25. Šķīrējtiesneša atstatīšanās
25.1. Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.
25.2. Ja šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis vai ja šķīrējtiesneša noraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
26. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
26.1. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:
26.1.1. viņš atstatījis sevi no strīda izšķiršanas,
26.1.2. tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums,
26.1.3. puses vienojušās par viņa atcelšanu,
26.1.4. uz viņu attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi,
26.1.5. ar viņa nāvi.
26.2. Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ).
26.3. Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību.
26.4. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
26.5. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
27. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas
27.1. Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
27.2. Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
28. Strīda izšķiršanas veidi un norise
28.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
28.2. Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.
28.3. Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
28.4. Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam strīda izskatīšanas laikam.
28.5. Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek nodrošinātas vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
28.6. Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
29. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā
29.1. Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, un izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
29.2. Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
29.3. Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
30. Procesuālo tiesību vienlīdzība, sacīkste
30.1. Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
30.2. Šķīrējtiesas procesā pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
30.3. Puses savas procesuālās tiesības šķīrējtiesas procesā īsteno sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
31. Pierādījumi
31.1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
31.2. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
31.3. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
31.4. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.
31.5. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
31.6. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.
31.7. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šīs pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
31.8. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretēja puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
31.9. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniedz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
32. Prasības grozīšana
32.1. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei šķīrējtiesas procesa laikā ir tiesības grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
32.2. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas reglamenta 17.punkta noteikumi.
32.3. Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
32.4. Prasību vai pretprasību nevar grozīt tikai tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
33. Protokols
33.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.
33.2. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikumā Nr.2 norādītajam.
33.3. Šķīrējtiesas sēdes protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
34. Ekspertīze
34.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
34.2. Pusei, kura vēlas lai tiktu noteikta ekspertīze, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida pieteikums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi. Pieteikumam jāpievieno pierādījumi par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu vai garantiju apmaksāt eksperta pakalpojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, tas pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.
34.3. Pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamās ziņas, jāiesniedz dokumenti, jāuzrāda preces vai citi priekšmeti,.
34.4. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
34.5. Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē un puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
35.Puses izstāšanās procesuālās sekas
35.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.
35.2. Šādā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
35.3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
36. Tiesības uz iebildumiem
36.1. Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, pusei ir tiesības rakstveidā iesniegt šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei iebildumus tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam.
36.2. Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
36.3. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
37. Nolēmumu pieņemšana
37.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
37.2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams.
37.3. Šķīrējtiesas sastāvs galīgo nolēmumu strīdā taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
37.4. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
37.5. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
38. Strīda izšķiršanas atlikšana
38.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse (tās pārstāvis) nav ieradies uz šķīrējtiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse (tās pārstāvis) ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses (tās pārstāvja) klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.
38.2. Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījis pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesas sastāvs, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
38.1. Ja, atliekot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka nākošās šķīrējtiesas sēdes laiku, tā par to paziņo šķīrējtiesas sēdē pusēm personīgi vai nosūta paziņojumu vai lēmuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā, vai elektroniskā pasta sūtījumā, ja puse piekritusi saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Ja pusēm par nākamo šķīrējtiesas sēdi paziņo ar pasta sūtījumu, tas jānosūta vismaz 10 (desmit) dienas iepriekš, ja vien puses nevienojas par īsāku termiņu.
39. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
39.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu:
39.1.1. ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, un puses nav vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams;
39.1.2. ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
39.1.3. ja šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
39.1.4. ja puses par to ir vienojušās;
39.1.5. citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama kādu objektīvu apstākļu dēļ.
39.2. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas, norādot lēmumā apstākļus līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process ir apturēts, vai termiņu, uz kādu šķīrējtiesas process ir apturēts.
39.3. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
40. Prasības attāšana bez izskatīšanas, citi procesuālie jautājumi
40.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes.
40.2. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs prasības pieteikumu iesniegt no jauna.
40.3. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus arī par citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
41. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
41.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
40.1.1. prasītājs atteicies no prasības;
40.1.2. puses vienojas par izlīgumu;
40.1.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
40.1.4. tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
40.1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
40.1.6. Ja prasītājs atsakās no prasības līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
41.2. Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 41.1.1. un 41.1.2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
41.3. Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 41.1.3., 41.1.4. vai 41.1.5.punktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
42. Izlīgums
42.1. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, bet tas nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
42.2. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
42.3. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
42.4. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz.
42.5. Ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, šķīrējtiesas sastāvs sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
43. Spriedums
43.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
43.2. Spriedumā norāda:
43.2.1. šķīrējtiesas sastāvu;
43.2.2. sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
43.2.3. ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
43.2.4. strīda priekšmetu;
43.2.5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
43.2.6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
43.2.7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
43.2.8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
43.2.9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
43.2.10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
43.2.11. šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
43.2.12. pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
43.2.13. citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
43.3. Sprieduma motivējumā norāda, kādēļ šķīrējtiesas sastāvs vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.
44. Pušu izdevumu atlīdzināšana
44.1. Pušu izdevumi par juridisko palīdzību lietā tiek atlīdzināti sekojošā apmērā:
44.2. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
44.3. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 8500 euro līdz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
44.4. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
44.5. prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
44.6. Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu par juridisko palīdzību samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, tai skaitā lietas sarežģītību un apjomu.
45. Sprieduma nosūtīšana pusēm, pārrakstīšanās kļūdu labošana
45.1. Šķīrējtiesas spriedumu (vai tā norakstu) nosūta pusēm 3 (trīs) darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
45.2. Ja šķīrējtiesas spriedums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas sprieduma norakstu.
45.3. Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta, atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
45.4. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
45.5. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
45.6. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar reglamenta 43.punktu.
45.7. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
46. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
46.1. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts.
46.2. Šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
46.3. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
47.Procesa dokumentu glabāšana
47.1. Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.
Rīgā 2015.gada 25.maijā
Lauris Buls
Biedrības “Alternative Dispute Resolution” valdes loceklis
Andris Strazds
Biedrības “Alternative Dispute Resolution” valdes loceklis